Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ortšteins
ortšteins -a, v.; ģeol.
Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā. Rūsakmens.
PiemēriJa augsnes apakškārtas fizikālās īpašības ir sliktas - smags, blīvs mals, ortšteins, tas uzlabot ir smags un saimnieciski neizdevīgs uzdevums.
  • Ja augsnes apakškārtas fizikālās īpašības ir sliktas - smags, blīvs mals, ortšteins, tas uzlabot ir smags un saimnieciski neizdevīgs uzdevums.
  • No augšņu tipiem [Moricsalā] visizplatītākās ir velēnu vāji podzolētās augsnes, kas vietām pāriet velēnu vidēji podzolētās.. ar izveidotu ortšteina kārtu.
  • Piejūras meži un saimniecību zemes atrodas uz līdzenuma, kādreizējā jūras dibenā.. Jau nepilna metra dziļumā zem rūsainās ortšteina kārtas senais jūras dibens noblietēts kā cementa klons.
Avoti: 6-1. sējums