Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
orģija
orģija -as, s.
1.parasti dsk.; vēst. Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
PiemēriTaču notika tā, ka Gajs Marijs orģijās pie konsula Cinnas, novēlējis draugiem laimīgu nākotni, pēkšņi nokrita uz grīdas reizē ar savu zelta vīna kausu un tā arī nepiecēlās.
2.Dzīres (parasti trakulīgas, izlaidīgas).
Piemēri..kaimiņi runāja, ka es tanīs naktīs, kad sieva dežurējusi, vedis pie sevis mājās palaidnīgas meitenes un rīkojis orģijas.
Avoti: 6-1. sējums