Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
osmoze
-es, s.; parasti vsk.; fiz.
Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas.
Piemēri..vienpusīgu difūziju caur puscaurlaidīgu sienu jeb membrānu sauc par osmozi.
Avoti: