Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ostīt
ostīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem). Arī ost1, parasti ilgāku laiku.
Piemēri..Lība palika stāvam un ostīja gaisu: kaut kur no lejas uzvēdīja svešāda smarša.
  • ..Lība palika stāvam un ostīja gaisu: kaut kur no lejas uzvēdīja svešāda smarša.
  • Katra ķekara galā tvīkst milzu violetai tulpei līdzīgs banāna zieds, dvesdams saldu un spēcīgu smaržu. Tā man jau pazīstama - to mēs vakar ostījām jūrā pie Mellakores bojas.
  • ..apnicis te [pilsētā] pa divi garajiem gadiem dienu no dienas raudzīties.. melnajos dūmu kvēpos, ostīt nepatīkamo naftas smaku.
Stabili vārdu savienojumiOstīt (arī ost) pulveri (arī pulvera dūmus).
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriOstīt pēdas.
  • Ostīt pēdas.
  • Kaķis osta ēdienu.
  • No mazajām kūtiņām skanēja aitu blēšana un govju īdēšana. Lopi ostīja dzidro pavasara gaisu un ilgojās pēc ganībām.
2.sar. Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
PiemēriVislielākais pans, ko mēs varam sagaidīt, būs priesteris, uradņiks, stražņiks, kas ostīs, vai tik mūsu mežos nav paslēpies ļaundaris, vai arī pētīs, kurš nav laikā nomaksājis nodokļus.
  • Vislielākais pans, ko mēs varam sagaidīt, būs priesteris, uradņiks, stražņiks, kas ostīs, vai tik mūsu mežos nav paslēpies ļaundaris, vai arī pētīs, kurš nav laikā nomaksājis nodokļus.
Avoti: 6-1. sējums