ostīt
ostīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem). Arī ost1, parasti ilgāku laiku.
Piemēri..Lība palika stāvam un ostīja gaisu: kaut kur no lejas uzvēdīja svešāda smarša.
Stabili vārdu savienojumiOstīt (arī ost) pulveri (arī pulvera dūmus).
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriOstīt pēdas.
2.sar. Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
PiemēriVislielākais pans, ko mēs varam sagaidīt, būs priesteris, uradņiks, stražņiks, kas ostīs, vai tik mūsu mežos nav paslēpies ļaundaris, vai arī pētīs, kurš nav laikā nomaksājis nodokļus.
Avoti: 6-1. sējums