ostīties
ostīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Ostīt, lai sajustu, uztvertu ko (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriPirmās pārnākušās govis skraidīja pa laidaru, ostīdamas gar silēm un kublu, vai saimniece nav ko gardu atnesusi..
- Pirmās pārnākušās govis skraidīja pa laidaru, ostīdamas gar silēm un kublu, vai saimniece nav ko gardu atnesusi..
- Nātres pašķīrās, kaut kas izlīda un nāca ostīdamies uz mums... «Tas jau ir ezis!» Baumanis dikti ieteicās.
Avoti: 6-1. sējums