ozols
ozols -a, v.
1.Ozolu dzimtas koks, retāk krūms ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, plūksnaini daivainām lapām, sīkiem viendzimuma ziediem un augli – zīli.
PiemēriParastais ozols.
- Parastais ozols.
- Sarkanais ozols.
- Melnais ozols.
- Ozolu birzs.
- Ozolam, bērzam, priedei un citiem kokiem koksne ir sevišķi izturīga.
- Mums un daudzām citām tautām ozols ir stipruma, ilga mūža un varenības simbols.
- Košu saules staru apspīdēti, klusu stāv zemzarainie Velces ozoli.
- sal. ..kura gan varēja līdzināties Roplainietei, kad tā svētdienās gāja uz baznīcu, pie sāniem dēlu, brangu kā ozolu, skaistu kā dievu dēlu...
- pārn. ..zaļais brīves ozols nenokalst, Jo stipra izaugusi padomjvalsts..
- pārn. Pār mežu valni dienvidvakaros sāka krāties mākoņu ozoli.
Stabili vārdu savienojumiKorķa ozols.
- Korķa ozols — Korķozols.
1.1.parasti vsk. Šī koka koksne.
PiemēriPulētas ozola mēbeles.
- Pulētas ozola mēbeles.
- Ozola skapis.
- Ozola krēsls.
- Mums būs savs dzīvoklis, skaistas mēbeles. Es jau noskatījos.. mahagoni ēdamistabu, ozola kabinetu.
- Mājās pārbraucis, viņš devās savā istaba, kur stāvēja ozola rakstāmgalds, grāmatu skapis ar stikla durvīm.
- Tēvs: Vai es nekā nezināju par oša krēsliem un ozola galdiem!
2.dsk.; bot. Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem.
Avoti: 6-1. sējums