Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ozons
ozons -a, v.; parasti vsk.
Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, – gāze ar raksturīgu smaržu.
PiemēriSmaržot pēc ozona.
  • Smaržot pēc ozona.
  • Atmosfēras ozons veidojas no atomārā skābekļa, kas savukārt rodas, Saules cietajam ultravioletajam starojumam noārdot molekulāro skābekli.
  • No pārāk lielas ultravioletās radiācijas mūs pasargā ozona slānis, kas atrodas apmēram 30 km augstumā virs Zemes.
  • Niecīgā daudzumā ozons rodas arī gaisa slānī pie zemes pērkona negaisa laikā, bet visvairāk tā ir 25-30 km augstumā.
Avoti: 6-1. sējums