pārķert
pārķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu. Pārtvert (1).
PiemēriRipa [hokejā] jāpiespēlē [līdzspēlētājam] tā, lai pretinieks nevarētu to pārķert..
- Ripa [hokejā] jāpiespēlē [līdzspēlētājam] tā, lai pretinieks nevarētu to pārķert..
- ..viņš pārķēra piespēles, ievadīja ātros uzbrukumus, guva vairākus grozus..
2.Saķert, satvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā). Pārtvert (2).
PiemēriCeļot velēnu, pārķert lāpstas kātu tuvāk.
- Ceļot velēnu, pārķert lāpstas kātu tuvāk.
- Diegs tik garš, ka pati nevaru to vidū pārķert.
3.Strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam.
PiemēriSkolotāja Zālīte, mūžam akurātā, pēkšņi pārķer [klavieru] taustiņus. Stīga atsaucas neparastā balsī; Zālīte samulst, pārķer atkal..
- Skolotāja Zālīte, mūžam akurātā, pēkšņi pārķer [klavieru] taustiņus. Stīga atsaucas neparastā balsī; Zālīte samulst, pārķer atkal..
Avoti: 6-1. sējums