Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pāršķelt
pāršķelt -šķeļu, -šķel, -šķeļ, pag. -šķēlu; trans.
1.Šķeļot pārdalīt. Šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
PiemēriPāršķelt ābolu uz pusēm.
  • Pāršķelt ābolu uz pusēm.
  • Pāršķelt riekstu.
  • Pāršķelts akmens.
  • ..viņš paņēma cirvi, sparīgi atvēzējās un ar vienu asu, lokanu, it kā pātagas cirtienu pāršķēla bluķēnu.
  • Noskalotas plūmes pāršķeļ uz pusēm, izņem kodolus..
  • Kliģu māju novietne atgādināja gareniski pāršķeltu olu..
  • pārn. ..[dzelzceļa] uzbērums kā balta tehniski nolīdzināta taisne pāršķeļ mežu.
1.1.Šķeļot ievainot (ķermeņa daļu).
PiemēriNoķertās zivis savainotas, tām ar āķiem pāršķelti sāni un vēderi.
  • Noķertās zivis savainotas, tām ar āķiem pāršķelti sāni un vēderi.
  • Bumbas šķemba matrozim bija pāršķēlusi pakausi...
1.2.pārn. Pēkšņi izplatīties tumšā vidē (parasti par gaismas staru).
Piemēri..baltais bākas uguns stars noteiktās sekundes daļās pāršķeļ tumsu.
  • ..baltais bākas uguns stars noteiktās sekundes daļās pāršķeļ tumsu.
  • Spožs gaismas stars jau pāršķeļ telpu..
  • Melnās debesis pāršķēla spožs zibens..
1.3.pārn. Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaņām).
PiemēriDarbnīcas klusumu pāršķeļ telefona zvans.
  • Darbnīcas klusumu pāršķeļ telefona zvans.
  • ..[autobusa] salona gurdeno mieru pēkšņi pāršķēla spalgs un šaušalīgs kliedziens..
  • Gaisu pāršķeļ reaktīvās lidmašīnas rēciens..
Avoti: 6-1. sējums