pārbēgt
pārbēgt -bēgu, -bēdz, -bēg, pag. -bēgu; intrans.
1.Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
PiemēriPārbēgt pār ceļu.
2.Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
Piemēri..kad pienāca Kārlēna pirmā vēstule ar ziņu, ka viņš pārbēdzis Sarkanās Armijas pusē, Ozolam pāršalca lepnums..
3.Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
PiemēriGlābjoties no lietus, pārbēgt mājās.
Avoti: 6-1. sējums