pārbaudījums
pārbaudījums -a, v.
1.Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā). Eksāmens.
PiemēriKārtot pārbaudījumus.
- Kārtot pārbaudījumus.
- Iestāju pārbaudījumi.
- Man ar visiem pārbaudījumiem gāja labi, ar matemātiku pat tik spīdoši, ka arī skolas direktors man ieteica studēt šo priekšmetu.
- Rūpnīcā viņš bija sācis strādāt pie virpas par mācekli... Vēl mēnesis, tad pārbaudījums un vismaz otrā kategorija būs rokā.
- Mūsu skolā sākušies gala pārbaudījumi. Vispirms - matemātika..
- Tallinas mūzikas skolā Mariņš pārbaudījumu izturēja teicami.
- ..[māte] saņēmusi vēstuli no dēla, kas aizbraucis uz Rīgu likt iestāju pārbaudījumus Lauksaimniecības akadēmijā.
Stabili vārdu savienojumiGala pārbaudījumi (arī eksāmeni).
- Gala pārbaudījumi (arī eksāmeni) — Pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- Likt pārbaudījumu (arī eksāmenu) — Kārtot pārbaudījumu (eksāmenu).
- Nolikt (arī izturēt) pārbaudījumu (arī eksāmenu) — Sekmīgi nokārtot pārbaudījumu (eksāmenu).
2.Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
Piemēri..viņš līdz vīra gadiem bija ticis dzīves šaustīts un norūdīts pret belzieniem, pārbaudījumiem, nejaušībām.
- ..viņš līdz vīra gadiem bija ticis dzīves šaustīts un norūdīts pret belzieniem, pārbaudījumiem, nejaušībām.
- Elektras loma ir pārbaudījums aktrisei.
- Leinasara un Brigitas mīlestībai tika uzlikts liels pārbaudījums.
- Jau iztālēm mēs sveicinājām ļaudis, kas bija nosargājuši savu pilsētu, kas bija izturējuši visgrūtākos pārbaudījumus, aukstumu un tumsu, bada postu un slimības.
Stabili vārdu savienojumiIzturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi).
- Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) — Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Avoti: 6-1. sējums