Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārcilvēks
pārcilvēks -a, v.
1.filoz. Nīčismā — stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu. Individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
PiemēriDrūmajos trešā reiha gados Hitlers un viņa ideoloģiskais štābs.. sāka sērijām vien veidot āriskos «pārcilvēkus»..
2.Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
Piemēri..viņi [slavenie sportisti] nebūt nav pārcilvēki, bet reiz bijuši tikpat bikli iesācēji kā zālē sēdošie.
Avoti: 6-1. sējums