pārdārdēt
pārdārdēt parasti 3. pers., -dārd, pag. -dārdēja
1.intrans. Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
PiemēriPa traktiera vārtiem sētā patlaban brauca Iļģuciema brūža kučieris ar sešām pusmucām, [gājējam] jāpagaida, kamēr ore pārdārd ceļam pāri.
1.1.trans. Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
PiemēriPērkons pārdārd mežu.
2.trans. Dārdot pārspēt skaļumā.
PiemēriGaiss bija pilns dzirdamu un nedzirdamu sāpju, ko nevarēja pārdārdēt riteņu rīboņa un pārkliegt aizejošās lokomotīves griezīgais kauciens.
Avoti: 6-1. sējums