pārdabīgs
pārdabīgs -ais; s. -a, -ā
pārdabīgi apst.
1.Pārdabisks1.
Piemēri..[matērijas] attīstībai nav nekāda sakara ar dievu un tamlīdzīgiem pārdabīgiem spēkiem..
2.Pārdabisks2.
PiemēriSpokainajā gaismā ēnas stiepjas pārdabigi garas, priekšmeti pieņēmuši fantastiskus apveidus.
Avoti: 6-1. sējums