pārdurt
pārdurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru; trans.
1.Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Durot pārdalīt.
PiemēriGrābekļa kāts.. viņai ieberzēja resnas, sulīgas tulznas. Gribēdama mazināt sāpes, divas Lavīze pārdūra.
1.1.pārn. Pēkšņi izplatīties (tumsā) — par gaismas staru, staru kūli.
PiemēriTāli starmetēju šķēpi pārdūra tumsu un palika mazos, sīkos mākoņos.
2.Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāju, roku).
Piemēri..viņš uz sarūsējušas naglas pārdūra kāju.
2.1.Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu. Būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
PiemēriBraucot pārdurt velosipēdam riepu.
Avoti: 6-1. sējums