pārestība
pārestība -as, s.
1.Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piemēram, sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) materiālās intereses, pašcieņu u. tml.
PiemēriNodarīt pārestības.
- Nodarīt pārestības.
- «Un vai tik vien pārestību ciests..! Ai nē! Drīz pēc tam vagars ar spieķi uzbruka..»
- «Dzirciemnieki» izlaida manu «Ezera malā», kurā tēlotas vācu baronu nodarītās pārestības latviešu zemniekiem agrārās lietās..
- Viens otrs no vecajiem braucējiem gribēja mani apcelt, nodarīt kādu sīku pārestību, bet tu ņēmi mani savā aizsardzībā un aizstāvēji.
2.Šādas rīcības izraisīts (cietēja) emocionālais stāvoklis.
PiemēriTāda kā pārestība, kā sāpe ieduras krūtīs.
- Tāda kā pārestība, kā sāpe ieduras krūtīs.
- Ģirts sen vairs nebija pamatskolas knēvelis un uz visu raudzījās citādām acīm. Tomēr trula sāpe un pārestības sajūta nenorima.
- Likās, ka dzīve nokārtojusies, un vienīgi Dzenis pats zināja, kā viņā mokoši milža pārestības sajūta, lai gan viņš visu bija izvēlējies pats.
Avoti: 6-1. sējums