pārgaidīties
pārgaidīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; trans.
1.Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
PiemēriPārgaidīties pusdienas.
- Pārgaidīties pusdienas.
- Bīdamies, ka, ar Andra tēvu gausi iedams un runādamies, neesmu nokavējies un ka līdzbraucējs manis nepārgaidās, sāku no Andra tēva un mātes atvadīties.
1.1.intrans.
PiemēriPalicēji uz ielas bija pārgaidījušies un manāmi nervozēja, kad Leinasars beidzot parādījās vasarnīcas vārtiņos.
- Palicēji uz ielas bija pārgaidījušies un manāmi nervozēja, kad Leinasars beidzot parādījās vasarnīcas vārtiņos.
Avoti: 6-1. sējums