pārgurums
pārgurums -a, v.; parasti vsk.
Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā.
PiemēriJa [pēc noguruma] atpūta izpaliek, iestājas pārgurums vai arī hronisks nogurums: organismā sistemātiski netiek pietiekamā mērā likvidētas visas tās parādības, kas ir noguruma pamatā.
- Ja [pēc noguruma] atpūta izpaliek, iestājas pārgurums vai arī hronisks nogurums: organismā sistemātiski netiek pietiekamā mērā likvidētas visas tās parādības, kas ir noguruma pamatā.
- Ēvalds Stūris jutās noguris, taču tas nebija drūms, bezcerīgs pārgurums.
Avoti: 6-1. sējums