pārjautāt
pārjautāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
Piemēri«Aiziesim tāpat,» Agnese ierosināja. «Tu arī nāksi?» Valdis neticīgi, bet līksmi pārjautāja.
- «Aiziesim tāpat,» Agnese ierosināja. «Tu arī nāksi?» Valdis neticīgi, bet līksmi pārjautāja.
- «Vai tu Rīgā neesi saticis Līzīti?» māte pēkšņi iejautājās, un Gusts apjuka. «Līzīti Rīgā?» viņš pārjautāja, «Kas tad šai tur meklējams?»
- «Bet jums laikam ļoti grūti strādāt?» piesardzīgi ieprasos. - «Vai man grūti?» Oskars pārjautā. «Jā, viegli nav.»
1.1.Jautāt vēlreiz, no jauna.
Piemēri«Nesalst?» Beķeris jau kuro reizi pārjautāja Marutai.
- «Nesalst?» Beķeris jau kuro reizi pārjautāja Marutai.
1.2.intrans.
PiemēriJaunā dispečere ir uztraukusies, viņa runā drusku nesakarīgi, un tāpēc nav brīnums, ka Ansis Dziesma vairākkārt pārjautā.
- Jaunā dispečere ir uztraukusies, viņa runā drusku nesakarīgi, un tāpēc nav brīnums, ka Ansis Dziesma vairākkārt pārjautā.
2.Izjautāt (kādu).
PiemēriViņa mūs vēl šā tā pārjautāja, bet, nekādu skaidrību neguvusi, likās mierā.
- Viņa mūs vēl šā tā pārjautāja, bet, nekādu skaidrību neguvusi, likās mierā.
- ..viņš kļuva pavisam kluss, labu stundu kaut ko lēsa un domāja, pēc tam pārjautāja Stūri un Mellaci, kādi bijuši viņu [sportistu] labākie rezultāti iepriekšējā sezonā.
Avoti: 6-1. sējums