pārkare
pārkare -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei.
PiemēriCeļotāji paslēpjas zem Staburaga klints pārkares. Tā viņus no lietus šaltīm kaut cik paglābj..
- Ceļotāji paslēpjas zem Staburaga klints pārkares. Tā viņus no lietus šaltīm kaut cik paglābj..
- Mārtiņš nogrieza pēdējo zāles činkuru [čemuru] krasta paceres pārkare, izkapti noskaloja ūdenī..
- pārn. Kaut kur dziļajās gravās vai zem sila egļu kuplajām zaru pārkarēm vēl ietiepīgi čurn aizejošā ziema..
2.Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai.
PiemēriSenlaicīgākais lievenis ir jumta pārkare, kas balstās uz ēkas gala vai sānu sienu augšējo vainagu baļķu pagarinātiem galiem..
- Senlaicīgākais lievenis ir jumta pārkare, kas balstās uz ēkas gala vai sānu sienu augšējo vainagu baļķu pagarinātiem galiem..
Avoti: 6-1. sējums