pārkare
pārkare -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei.
PiemēriCeļotāji paslēpjas zem Staburaga klints pārkares. Tā viņus no lietus šaltīm kaut cik paglābj..
2.Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai.
PiemēriSenlaicīgākais lievenis ir jumta pārkare, kas balstās uz ēkas gala vai sānu sienu augšējo vainagu baļķu pagarinātiem galiem..
Avoti: 6-1. sējums