Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārkavēt
pārkavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Nokavēt (īsto laiku).
Piemēri..jāpalūko, vai pirmie lini mārkā jau nav velkami, laiks bij silts, viena pārkavēta pusdiena visus sešus vezumus varēja saķēzīt pakulās.
1.1.intrans.
PiemēriIzlaidīsi tēraudu mazliet pirms laika no krāsns - tas vairs nebūs metāls ar gaidītajām īpašībām. Pārkavēsi - atkal bēdas.
Avoti: 6-1. sējums