Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pārknābt
pārknābt parasti 3. pers., -knābj, pag. -knāba; trans.
1.Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
Piemēri..iečivinājās viešņa. «Es esmu no ķivuļu dzimtas.. Ziemā partieku no alkšņu un bērzu sēklām, nepeļu arī liepu sēklas, ja vien varu pārknābt cietās sēklas pogaļas.»
  • ..iečivinājās viešņa. «Es esmu no ķivuļu dzimtas.. Ziemā partieku no alkšņu un bērzu sēklām, nepeļu arī liepu sēklas, ja vien varu pārknābt cietās sēklas pogaļas.»
  • ..nosebojušos olu vista mēdz pārknābt. Mēdz gan, lai atbrīvotu mazuli no pārāk cietas čaumalas.
  • Vista pārknābusi pavedienu.
1.1.Knābjot ievainot.
PiemēriVanags viņam pārknābis pirkstu.
  • Vanags viņam pārknābis pirkstu.
Avoti: 6-1. sējums