pārmocīt
pārmocīt -moku, -moki, -moka, arī -mocu, -moci, -moca, pag. -mocīju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
PiemēriBērns var izdarīt daudz, taču viņu nekādā gadījumā [pārgājienā] nedrīkst pārmocīt..
1.1.Pārāk nogurdināt, pārpūlēt (parasti ķermeņa daļu).
PiemēriLielais Andrs vai acis pārmocīja, krēslā gribēdams saskatīt, ko īsti viņš [Mārtiņš] tur meklējās..
2.sar. Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
PiemēriPārmocīt nastu pār žogu.
3.sar. Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
PiemēriPārmocīt vezumu mājās.
Avoti: 6-1. sējums