pārpūlēt
pārpūlēt -pūlu, -pūli, -pūl, arī -pūlēju, -pūlē, -pūlē, pag. -pūlēju; trans.
Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
PiemēriPārpūlēt sirdi.
- Pārpūlēt sirdi.
- Pārpūlēt acis.
- Vakaros nevaru aizmigt, pārpūlētās rokas smeldz kā mīstīklās lauzītas.
- Rozā vēl centās izsaukt dažus teikumus, bet pārpūlētā balss aizsmaka.
- sal. Galva viņam tāda kā apdullusi, smadzenes kā pārpūlētas..
Avoti: 6-1. sējums