Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pārpūlēt
pārpūlēt -pūlu, -pūli, -pūl, arī -pūlēju, -pūlē, -pūlē, pag. -pūlēju; trans.
Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
PiemēriPārpūlēt sirdi.
  • Pārpūlēt sirdi.
  • Pārpūlēt acis.
  • Vakaros nevaru aizmigt, pārpūlētās rokas smeldz kā mīstīklās lauzītas.
  • Rozā vēl centās izsaukt dažus teikumus, bet pārpūlētā balss aizsmaka.
  • sal. Galva viņam tāda kā apdullusi, smadzenes kā pārpūlētas..
Avoti: 6-1. sējums