pārplaisāt
pārplaisāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; intrans.; parasti divd. formā: pārplaisājis
Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
PiemēriPārplaisājis akmens.
- Pārplaisājis akmens.
- ..Manas rokas ir cietas, kraupainas, un delna no ēveles stūra saspiesta, pārplaisājusi..
Avoti: 6-1. sējums