Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārplaisāt
pārplaisāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; intrans.; parasti divd. formā: pārplaisājis
Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
PiemēriPārplaisājis akmens.
Avoti: 6-1. sējums