pārrunāt
pārrunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām. Organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
Piemēri..viņas sastapās kafejnīcā un īsi un lietišķi pārrunāja, kas kurai svarīgs atgadījies.
1.1.intrans.
Piemēri..viņi brīdi pārrunāja par to, kā Andrs iekārtosies Vaineļos.
2.novec. Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi.
PiemēriTam [Andra tēvam] izdodas tas, ko es turēju par neiespējamu: pārrunāt Pūci, lai atlaiž savas bardzības upuri - mani - vaļā.
Avoti: 6-1. sējums