pārsējs
pārsējs -a, v.; med.
Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
PiemēriMarles pārsējs.
- Marles pārsējs.
- Leikoplasta pārsējs.
- Ģipša pārsējs.
- Par pārsēju var noderēt zodu un galvas virsmu aptveroša marles vai audekla saite, kas kustīgo, lauzto apakšžokli atbalsta pret stabilo augšžokli.
- Asiņošanu no virspusējām vēnām.. var apturēt ar spiedošu pārsēju. Uz brūces uzliek sausu,.. sterilu marles kompresīti, virs tās - stingru vates vai marles vīstokli, kuru pēc tam cieši piesaitē.
- Mazais zēns redzēja vaidošus karavīrus, sārtplankumainus pārsējus.
- Ja mātei ir iesnas vai klepus, viņa, atrodoties bērna [zīdaiņa] tuvumā, aizliek degunam un mutei priekšā marles pārsēju.
Avoti: 6-1. sējums