Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pārsukāt
pārsukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sukāt vēlreiz, no jauna (parasti matus, dzīvnieka apmatojumu).
Piemēri..Anniņa bija tīra, šorīt mazgāta un sukāta, tomēr Made [māte] ņēmās vēl uz ātru roku to pārmazgāt un pārsukāt..
  • ..Anniņa bija tīra, šorīt mazgāta un sukāta, tomēr Made [māte] ņēmās vēl uz ātru roku to pārmazgāt un pārsukāt..
  • Edžus vēl rūpīgi ar suku pārsukāja jau tā spožo sava zirga spalvu..
1.1.Sukāt vēlreiz, no jauna (piemēram, linu šķiedras).
PiemēriPārsukāt linus.
  • Pārsukāt linus.
  • Pārsukāt kaņepājus.
2.Sukājot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
PiemēriDurvis atvēra padzīvojis vīrietis... Retie mati bija rūpīgi pārsukāti pāri kailajam galvvidum.
  • Durvis atvēra padzīvojis vīrietis... Retie mati bija rūpīgi pārsukāti pāri kailajam galvvidum.
  • Pajauna sieviete ar joni atgrūž durvis.. Diezgan glīta: melnām acīm, ausīm pārsukātiem gludeniem matiem..
Avoti: 6-1. sējums