pārticība
pārticība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā.
PiemēriDzīvot pārticībā.
- Dzīvot pārticībā.
- Tikt pie pārticības.
- Pārticība un glītums raudzījās viņam pretī no katra priekšmeta.., te nekas neliecināja par trūkumu un grūtām dienām.
- ..tiklīdz pirmā stāva dzīvoklis bija gatavs, Rozentāls tur iemitināja savus vecākus. Kā saka, siltumā un pārticībā.
- Nav arī Sakariem nekādas pārticības, tomēr tāds tukšums kā tagad Rolavos viņiem nekad nav bijis.
- Vējaragā neviens nevarēja lepoties ar pārticību..
Avoti: 6-1. sējums