pārtikt1
pārtikt -tieku, -tiec, -tiek, pag. -tiku; intrans.
1.Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) — par cilvēkiem.
PiemēriMakšķernieki pārtika pa lielākai tiesai no zivīm, ko cepa kopā ar.. žāvēto speķi.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriFazāni pārtiek gan no augu, gan dzīvnieku valsts barības.
2.Iegūt iztiku, pārtiku, parasti no darba.
PiemēriViņam [tēvam] pašam esot savs svarīgāks darbs, no kā visiem jāpārtiekot.
3.novec. Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli). Iztikt.
PiemēriIeva: Nekas, patikt man tie Indrāni patīk. Ar istabu arī var pārtikt. Būs gluži laba dzīvošana.
Avoti: 6-1. sējums