pārtikt1
pārtikt -tieku, -tiec, -tiek, pag. -tiku; intrans.
1.Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) – par cilvēkiem.
PiemēriMakšķernieki pārtika pa lielākai tiesai no zivīm, ko cepa kopā ar.. žāvēto speķi.
- Makšķernieki pārtika pa lielākai tiesai no zivīm, ko cepa kopā ar.. žāvēto speķi.
- ..nevienā sīkumā viņš vairs neattapa padoma, pārtika no maizes, kefīra un sardelēm, staigāja saburzītās biksēs..
- Beidzamo santīmu atdeva par rotām un smaržām, pārtikdama no maizes un piena. Tikai tad, kad pārāk sagribējās ēst.., viņa atcerējās radniecību ar Kārkliņu un atnāca pie viņas paēsties.
- pārn. Es no atmiņām nemāku pārtikt.
Stabili vārdu savienojumi
- Pārtikt (arī dzīvot) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa) idioma — sar. Pārtikt, dzīvot ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriFazāni pārtiek gan no augu, gan dzīvnieku valsts barības.
- Fazāni pārtiek gan no augu, gan dzīvnieku valsts barības.
- Pieaugušas kaijas pavasaros visvairāk pārtiek no lauku pelēm un ūdens kukaiņiem..
- Pagaidām vēl Brūnaļa [govs] pārtika no tā, cik īsajā rudens dienā var pieplūkt tāds izbadējies lops..
2.Iegūt iztiku, pārtiku, parasti no darba.
PiemēriViņam [tēvam] pašam esot savs svarīgāks darbs, no kā visiem jāpārtiekot.
- Viņam [tēvam] pašam esot savs svarīgāks darbs, no kā visiem jāpārtiekot.
- «Bet man jāpamet darbavieta. Kā lai pārlieku? Šaubos, vai krustmāte spēs uzturēt liekēdi.»
- Viņš jau gadiem ilgi nekur nestrādāja, pārtika no cilvēku žēlastības un tā, ko nopelnīja, pavasaros un vasarās uzrokot un apkopjot dažām vecām saimniecēm viņu dārziņus.
3.novec. Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli). Iztikt.
PiemēriIeva: Nekas, patikt man tie Indrāni patīk. Ar istabu arī var pārtikt. Būs gluži laba dzīvošana.
- Ieva: Nekas, patikt man tie Indrāni patīk. Ar istabu arī var pārtikt. Būs gluži laba dzīvošana.
Avoti: 6-1. sējums