pārtvīkt
pārtvīkt -tvīkstu, -tvīksti, -tvīkst, pag. -tvīku; intrans.
1.Notvīkt, pietvīkt.
Piemēri..saimnieks.. pārtvīka vispār sejām [sejai].
- ..saimnieks.. pārtvīka vispār sejām [sejai].
- Viņa vaigu gali bija viegli pārtvīkuši, un viņa acīs.. mirdzēja tāda savāda Uguns.
2.Pārkarst, arī ļoti izslāpt (karstumā, tveicē).
PiemēriPārtvīkt pusdienas saulē.
- Pārtvīkt pusdienas saulē.
Avoti: 6-1. sējums