pārvaldnieks
pārvaldnieks -a, v.
pārvaldniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks.
PiemēriMinistru padomes lietu pārvaldnieks.
- Ministru padomes lietu pārvaldnieks.
1.1.kap. Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
PiemēriFabriku pārvaldnieki zināja ļoti labi, kādas nodevas tie izspieda no jaunajiem..
- Fabriku pārvaldnieki zināja ļoti labi, kādas nodevas tie izspieda no jaunajiem..
- «Jūs, cik zinu no agrākiem laikiem, bijāt dzirnavu pārvaldnieks.» - «Vadīju lielas tvaika sudmalas,» viņš atbild.
1.2.vēst. Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
PiemēriNelielā attālumā dega mazāka uguns. Pie šīs sēdēja barons, mežkungs, muižas pārvaldnieks..
- Nelielā attālumā dega mazāka uguns. Pie šīs sēdēja barons, mežkungs, muižas pārvaldnieks..
- Vecā klaušu kārtība visvairāk neapmierināja Kaugurmuižas zemniekus muižas pārvaldnieka biežo patvarību dēļ.
1.3.neakt. Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
PiemēriProvinces pārvaldnieks.
- Provinces pārvaldnieks.
Avoti: 6-1. sējums