pēcfiniša
pēcfiniša ģen., nelok.
Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc tam, kad sacensību dalībnieks ir finišējis.
PiemēriPēcfiniša emocionālais stāvoklis.
- Pēcfiniša emocionālais stāvoklis.
- Pēcfiniša intervijā astoņpadsmitgadīgais students neslēpa savu lielo prieku.
Avoti: 6-1. sējums