Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pēckāzu
pēckāzu ģen., nelok.
Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc kāzām.
PiemēriAr gudru ziņu lielais Cīrulis bija atlicis pūra vešanu uz pēckāzu laiku.
Avoti: 6-1. sējums