Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pēckāzu
pēckāzu ģen., nelok.
Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc kāzām.
PiemēriAr gudru ziņu lielais Cīrulis bija atlicis pūra vešanu uz pēckāzu laiku.
Avoti: 6-1. sējums