pēckāzu
pēckāzu ģen., nelok.
Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc kāzām.
PiemēriAr gudru ziņu lielais Cīrulis bija atlicis pūra vešanu uz pēckāzu laiku.
- Ar gudru ziņu lielais Cīrulis bija atlicis pūra vešanu uz pēckāzu laiku.
- «Vai nedzirdat, ka es spēlēju jau pēckāzu dziesmu? Tiem ļaudīm spēlēju, kas jūsu mājās ienāks rīt un aizparīt.»
Avoti: 6-1. sējums