pēcnācējs
pēcnācējs -a, v.
pēcnācēja -as, s.
1.Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
Piemēri..mātesmāsa nomira agrā jaunībā, tātad neatstādama pēcnācējus..
1.1.Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
Piemēri..zemēs, kur vilku nav, vairākas savvaļas dzīvnieku sugas degradējas, pastiprināti slimo un sastopami daudzi slikti attīstījušies dzīvnieki, kas dod arī sliktus pēcnācējus.
Avoti: 6-1. sējums