pērļainums
pērļainums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pērļains1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDažiem, kas konservatorijā ieradās, kara laika aizkavēti, pirkstos mantojumā bija palicis tvirtums un stīvums, un ar tādiem Mocarta trilleru pērļainumu ne ar kādām pūlēm un čaklumu vairs nevarēja sasniegt.
Avoti: 6-1. sējums