Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pļerkšķēt
pļerkšķēt pļerkšķu, pļerkšķi, pļerkšķ, pag. pļerkšķēju
pļerkšēt pļerkšu, pļerkši, pļerkš, pag. pļerkšēju; intrans.; retāk
1.parasti 3. pers. Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem). Atskanēt šādai skaņai.
PiemēriPļerkšķēja taures.
  • Pļerkšķēja taures.
  • Viena stīga klavierēm pļerkš.
2.vienk. Pļāpāt.
Avoti: 6-2. sējums