pūdēt
pūdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
Piemēri«..laiks tagad tāds nolādami sutīgs, visu sienu pūdē kopā..»
- «..laiks tagad tāds nolādami sutīgs, visu sienu pūdē kopā..»
- «Jumtā ir saplīsušas divas šīfera plāksnes, tur atkusnī sūksies iekšā ūdens un pūdēs jumtu.»
Avoti: 6-2. sējums