pūne
pūne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu glabāšanai).
PiemēriPiedarba galā piebūvēja gubeni, bet sānos - vienu vai vairākus pelavniekus un pūnes salmu un pelavu novietošanai, kā arī dažādu darba rīku glabāšanai.
Avoti: 6-2. sējums