paķerties
paķerties parasti 3. pers., -ķeras, pag. -ķeras; refl.
Tikt paķertam, parasti neviļus, negribēti.
PiemēriSteigā paķērusies nevajadzīga grāmata.
- Steigā paķērusies nevajadzīga grāmata.
- ..šoreiz, kā par spīti, uz Lužņikiem nav pakāries līdzi lietussargs un tajā ceļa gabalā.. trāpījušies tieši tie lietainie brīži.
Avoti: 6-1. sējums