pašļūkāt
pašļūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
Šļūkājot pavirzīties.
PiemēriAtpakaļ Romi [uz slimnīcu] atgādāja, bet nu vairs nebija staigātājs. Pašļūkāja, pašļūkāja ar čībām pa garo gaiteni, pasēdēja brīsniņu [brītiņu] pie televizora..
- Atpakaļ Romi [uz slimnīcu] atgādāja, bet nu vairs nebija staigātājs. Pašļūkāja, pašļūkāja ar čībām pa garo gaiteni, pasēdēja brīsniņu [brītiņu] pie televizora..
- Liepsargs strauji nobremzēja. Bobiks [automobilis], pašļūkājis gabaliņu pa dubļiem, apstājās..
- pārn. «Pašļūkāsim tāpat pa ielām,» Ausma bezcerīgi lika priekšā.
Avoti: 6-1. sējums