pašaizliedzība
pašaizliedzība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pašaizliedzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMirdza Šmithene dzīvē un mākslā mācīja nīst nodevību un melus cilvēku attiecībās, mācīja nesavtību un pašaizliedzību lielu jūtu un lielu mērķu labad.
Avoti: 6-1. sējums