paškritika
paškritika -as, s.; parasti vsk.
1.Salīdzinoša sevis analīze, vērtējums (konstatējot pozitīvo un negatīvo).
PiemēriPaškritika, ja vien tā nav skaļos vārdos citu acīm nospēlēts teātris, bet pārdzīvota klusībā un vienatnē, daudz grūtāk paciešama par citu izteiktu, kritiku. No tādas paškritikas nekur nevar aiziet un paslēpties.
Stabili vārdu savienojumiKritika un paškritika.
1.1.Negatīvs sevis, sava darba vērtējums, negatīvs spriedums par sevi, savu darbu.
PiemēriDzimst arvien jauni kompozīciju meti, kas ļoti bieži neiztur autora [gleznotāja] aso paškritiku un tiek iznīcināti.
Avoti: 6-1. sējums