Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pašnotece
pašnotece -es, s.; parasti vsk.
Notece, ko izraisa pašas tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
PiemēriPašnoteces kanalizācija.
Avoti: 6-1. sējums