Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašnoturīgs
pašnoturīgs -ais; s. -a, -ā
pašnoturīgi apst.
Tāds, kas ir noturīgs pats par sevi, bez papildiedarbības.
PiemēriPašnoturiga celtne.
Avoti: 6-1. sējums