paairēt
paairēt -ēju, -ē, -ē. pag. -ēju
1.intrans. Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPaairēt malā.
- Paairēt malā.
- Paairēt uz priekšu.
- «Tagad uzmanību! Lēni paairējiēt..»
- Kaut gan vējš pūš no krasta, zēns tomēr dabū krietni paairēt, pirms viņi ierauga viļņos saplakušās [izpletņa] auduma krokas..
1.1.trans. Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPaairēt laivu uz krastu.
- Paairēt laivu uz krastu.
- Paairēt laivu līdz niedrēm.
- Paairēt plostu pusstundu.
2.intrans. Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPaairēt zem tilta.
- Paairēt zem tilta.
2.1.trans. Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPaairēt laivu zem tilta.
- Paairēt laivu zem tilta.
3.intrans. Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPaairēt garām piestātnei.
- Paairēt garām piestātnei.
3.1.trans. Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPaairēt laivu gar niedrāju.
- Paairēt laivu gar niedrāju.
4.intrans. Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) airēt.
PiemēriPēc stundas brauciena spēt vēl paairēt.
- Pēc stundas brauciena spēt vēl paairēt.
- Piebraucam pie finiša, un liekas, ka es vairs šodien nevarēšu paairēt.
Avoti: 6-1. sējums