paairēt
paairēt -ēju, -ē, -ē. pag. -ēju
1.intrans. Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPaairēt malā.
1.1.trans. Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPaairēt laivu uz krastu.
2.intrans. Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPaairēt zem tilta.
2.1.trans. Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPaairēt laivu zem tilta.
3.intrans. Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPaairēt garām piestātnei.
3.1.trans. Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPaairēt laivu gar niedrāju.
4.intrans. Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) airēt.
PiemēriPēc stundas brauciena spēt vēl paairēt.
Avoti: 6-1. sējums