paauklēt
paauklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet auklēt.
PiemēriMeitene paauklē lelli.
- Meitene paauklē lelli.
- ..viņa paauklēja uz rokām bērniņu, kurš bij ļoti sīciņš..
- Pašūpoju, paauklēju, Kuru mazu redzēdama. Kad tie visi lieli augs, Visi mani brāleliņi [bāleliņi].
- ..viņai nejauši ieliek klēpī bērnu, lai to paauklē..
1.1.Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
Piemēri«Man mājās ir veca māte, vienīgais tuvais cilvēks, kas gribētu paauklēt mazbērnus..»
- «Man mājās ir veca māte, vienīgais tuvais cilvēks, kas gribētu paauklēt mazbērnus..»
Avoti: 6-1. sējums